Jaunumi:
LatvianRussian (CIS)English (United Kingdom)
RSS
Oct 18
Saules enerģijas izmantošana pasaulē un Latvijā PDF Печать E-mail

saules enerģijas izmantošanas iespējasAktīva saules enerģijas izmantošana ēku siltuma un arī elektroenerģijas apgādes vajadzībām pasaulē aizsākās apmēram pirms 35 gadiem – aizvadītā gadsimta 70.-to gadu sākumā, kad, izstrādājot pirmo funkcionāli efektīvo termosolāro un mazliet vēlāk arī elektroenerģijas ģenerācijas inženiertehnisko iekārtu shēmas, saules radiācija kļava par vienu tolaik neparastākajiem, tomēr vienlaikus arī inovatīvākajiem un progresīvākajiem tā dēvētās „on site”, jeb lokālās enerģijas ģenerācijas veidiem.

ASV un R Eiropā pirmais solārās enerģijas izmantošanas „bums” tieši attiecināms uz šo laiku, kad, pievēršoties alternatīvo siltuma un elektroenerģijas ģenerācijas veidu masveidīgākai apgūšanai, atsevišķos Eiropas un Amerikas reģionos šis enerģijas iegūšanas veids guva ārkārtīgi lielu popularitāti.
Jāatzīst, ka lielā mērā šo popularitāti nodrošināja un vēl arvien nodrošina saules enerģijas augstu efektīvai izmantošanai piemēroti klimatiskie apstākļi (ASV un Eiropas D reģioni).

Tikai apmēram 10 gadus vēlāk – 1980. tajos gados, saules enerģijas izmantošana vienģimeņu māju, kā arī daudzdzīvokļu, biznesa un industriālajā apbūvē, no D reģioniem ienāca arī „mērenāka klimata joslā”. Eiropas ZA reģionos un Skandināvijas valstīs.


Saules enerģijas (dēvēta arī par saules radiāciju) izmantojama gan siltuma enerģijas iegūšanā (termosolārās iekārtas (saules kolektorus) izmanto ēku apkures sistēmās, baseinu apsildē un siltā ūdens sagatavošanā; optimālā variantā tiek integrētas no vairākiem elementiem sastāvošā apkures sistēmā), gan elektroenerģijas ģenerācijā (saules staroja pārveidošanā tiešā elektriskajā enerģijā).

Tā, termoslāro iekārtu izstrāde un izmantošana vēsturiski cieši saistīta ar mazģimeņu māju apsildes un siltā ūdens sistēmu jomu, bet elektroenrģijas iekārtu veidošana – ar industriālo sektoru, zinātniskās pētniecības un kosmiskās telpas izpētes paplašināšanos.

Interesanti, ka militārās un civilās kosmosa sakaru tehniskas straujā attīstība un nepieciešamību pēc efektīvas un drošās elektroenerģijas ģenerācijas izplatījumā atrodošām tehniskām ierīcēm (kā, piemēram, civilajiem un militārajiem sakaru satelītiem, Habla teleskopam utt.) lielā mērā noteica straujo un metodisko solāro elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju pilnveidošanu.

Tikai pēc tam saules enerģijas izmantošana lokālajā elektroenerģijas ģenerācijā ienāca arī visa veida ēku energoapgādes sektorā.

Siluma enerģijas un elektroenerģijas izstrādei no saules radiācijas tiek izmantotas principiāli dažādas inženiertehniskās iekārtas, kuru uzstādīšana, ekspluatācija un tehniskā apkope ir ļoti atšķirīga.

Bez šiem diviem saules enerģijas izmantošanas veidiem, iespējama arī pasīvā saules enerģijas izmantošana ēkās (būtisks ir to novietojums un īpašu – saules radiāciju labi absorbējošu materiālu, materiālu izmantošana; pasīvās saules enerģijas izmantošana ir būtisks ekoloģiskās, jeb energoefektīvās būvniecības kritērijs („pasīvā solārā ēka”), kā arī saules enerģijas izmantošana liela apjoma solārajās elektrostacijās (elektroenerģijas ražošana četru dažādu veida industriālajās solārajās stacijās).

Industriālo solāro elektrostaciju gadījumā gan jāpiezīmē, ka daudzi ambiciozie un, iespējams, arī ļoti perspektīvie projekti gan ASV, gan Āfrikā, gan arī Austrālijā vēl ir tikai sākotnējā izstrādes stadijā.

Šobrīd eksistē un tiek ekspluatētas vairākas eksperimentālās solārās elektrostacijas, tomēr neviena no tām nav uzskatāma par potenciālu industriālo elektroenerģijas ražotāju un piegādātāju (nav atbilstošu bāzes jaudu – vismaz daži simti MWel).


Saules enerģiju iespējams efektīvi izmantot arī tā dēvētajos hibrīdajos ēku apsildes un elektroapgādes risinājumos – tas jau vairāk kā 25 gadus tiek veiksmīgi darīts it visur Eiropā, pat reģionos, kas ir vairāk uz Z kā Baltijas valstis. Jo solārās iekārtas darbojas ne tikai tad, kad laukā spīd spoža saule un gaisa temperatūra ir salīdzinoši augsta – tās uztver arī izkliedēto saules radiāciju, kas sasniedz zemākos atmosfēras slāņus nepārtraukti – neatkarīgi no laika apstākļiem un gadalaika.

Tomēr saules radiācijas ilgums un intensitāte ir tieši atkarīga no gadalaika, klimatiskajiem apstākļiem un ģeogrāfiskā stāvokļa.

Saules enerģijas izmantošana Latvijā, līdzīgi kā kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kļuvusi populāra tikai aizvadīto 3-4 gadu laikā, jo tieši šajā salīdzinoši īsajā laika periodā īstenota lielākā daļa termosolāro sistēmu uzstādīšanas projektu mūsu valstī.

Šie projekti pagaidām realizēti tikai individuālās apbūves sektorā – 100-500 kvadrātmetru lielās mājās, kur saules kolektorus izmanto gan karstā ūdens uzsildīšanai, gan baseinu apsildei, gan retos gadījumos arī apkures sistēmas atbalstam.

Industriālos un komerciālos objektos, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu ēkās saules kolektoru iekārtas pagaidām nav uzstādītas (attēlā – projekts Rostokā, Vācija), līdz ar to, vienīgie vērienīgākie termosolārie projekti, kas īstenoti Latvijā, pagaidām ir samērā sen realizētie Aizkraukles ģimnāzijas un katlu mājas, kā arī Iecavas internātskolas termosolāro atbalsta sistēmu uzstādīšanas projekti.

Aizkraukles termosolārais projekts arī šobrīd uzskatāmas par Latvijas augstāko sasniegumu sabiedriskā un komerciālā sektora ēku saules atbalsta sistēmu uzstādīšanā.

Saules kolektoru izmantošanas iespējas Latvijā un visā Baltijas reģionā pētītas arī augstā zinātniskā līmenī - LZA Fizikālās enerģētikas institūta Enerģijas resursu laboratorijā, kuru vada viens no pazīstamākajiem saules enerģijas izmantošanas pētniekiem Latvijā – Dr.habil.sc. ing., prof. Pēteris Šipkovs. Šobrīd institūtā tiek turpināti arī dažādu saules kolektoru veidu darba ražīguma testēšanas pasākumi, izmantojot iekārtas, kas uzstādītas uz šīs ēkas jumta.

Par saules enerģijas izmantošanas iespējam elektroenerģijas ģenerācijā Latvijā gan jāteic, ka šādi projekti pagaidām nav realizēti – tāpat, nav veikti sistemātiski pētniecības darbi, kas ļautu secināt, cik liels praktisks labums varētu būt solārās elektrotehnikas iekārtu uzstādīšanas.

Tomēr kaimiņu (Vācija, Čehija, Polija) piemērs rāda, ka arī šādas sistēmas pie mums Latvijā varētu tikt uzstādītas un veiksmīgi ekspluatētas.

Iespējams, ka pirmie eksperimentālie projekti šajā jomā pie mums sagaidāmi jau nākamajā pavasarī un vasarā – vismaz vairāki saules enerģijas izmantošanas entuziasti ir par to pilnīgi pārliecināti.

 

Mūsu vērtība – jūsu komforts!

SIA «Picaso» ir strauji augošs, mūsdienīgs un progresīvs Latvijas uzņēmums, kas, pateicoties ilgajai darbības pieredzei, nodrošina savus klientus ar visaugstākā līmeņa klientu apkalpošanas servisu. Uzņēmuma mērķis ir paaugstināt pievienoto vērtību produktiem, ieviest jaunas tehnoloģijas un, radot jaunas darbavietas, paaugstināt Latvijas valsts konkurētspēju kopējā Eiropas tirgū un citur pasaulē. Lasīt vairāk

SIA Picaso Kontakti

Rīga,
E-pasts: [email protected]

Mob. Telefons: +37126537741
Darba laiks: POTCP 8.30-17.30